“Gribētos piedzīvot pirmo vasaru, kurā nebūtu neviena noslīkuša bērna.” Atbildīgie dienesti gatavojas vasaras brīvlaikam

Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Bērnu pārkāpumu galvenais speciālists Artjoms Kalacs stāsta, ka jāpievērš uzmanība, ka bērni vasarā brauc ar divriteņiem, skrituļslidām, šūpojas un dara citas lietas, kas var radīt traumas. Tāpat Rīgā ir sporta laukumi, kur obligāti jāievēro noteikumus.

Bērnu pārkāpumu galvenais speciālists vērš vecāku uzmanību uz to, ka būtu nepieciešams pasekot līdzi arī bērna aktivitātēm internetā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

RPP Bērnu pārkāpumu galvenais speciālists saka, ka jāseko, vai bērns nesarakstās ar svešām personām, kas aicina atvasi uz tikšanos. Bērnu drošība ir atkarīga arī no vecāku ieinteresētības par bērnu.

Nereti par bērna gūtajām traumām mediķiem ziņo nejauši garāmgājēji. Ir situācijas, kad cietušais baidās vecākiem atklāt to, ka savainojies vai arī viņam pašam neērti zvanīt uz neatliekamo palīdzības tālruni. Tomēr, kā atzīst visi atbildīgie dienesti, krīzes situācijā katra sekunde ir no svara.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Brigāžu Atbalsta vadības centra vadītāja vietniece un ārsta palīgs Ilona Indriksone, ka zaudētās sekundes, bez pieskatīšanas atstājot bērnu, neviens neatgriezīs.

Arī vecākiem ir jābūt atbildīgiem un jāizvērtē bērna spējas.

NMPD Brigāžu Atbalsta vadības centra vadītāja vietniece atgādina, ka arī batutā var gūt nopietnas traumas.

Traumas, kuras bērni gūst izpriecās, tik tiešām ir dažnedažādākās, sākot no viegliem nobrāzumiem līdz pat nopietniem lūzumiem. Katru gadu gūtie savainojumi ir līdzīgi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

NMPD Brigāžu Atbalsta vadības centra vadītāja vietniece neslēpj, ka biežākās traumas ir kritieni no riteņiem, skūteriem, saules dūrieni un pārkaršana. Visbēdīgākā ir statistika par noslīkušajiem bērniem vecumā līdz trīs gadiem ik gadu.

Visu atbildīgo dienestu pārstāvji atzīst, ka, lai cik daudz netiktu runāts par drošību ūdenstilpju tuvumā un uz tām, problēma ir nemainīga un tā ir lielākā vasaras brīvlaika rūpala.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Operatīvās vadības pārvaldes vecākais inspektors Oskars Zukulis stāsta, ka ir mazāki bērni, kas izmanto pūšļus un matračus. Arī tad vecākiem jābūt bērnu tuvumā, lai, ja vajag, varētu viņus izglābt.

Līdztekus glābēji vēlas atgādināt, ka krīzes situācijās uz ūdens nekādā gadījumā nevajag censties slīkstošo cilvēku glābt, paša spēkiem metoties ūdenī.

VUGD Operatīvās vadības pārvaldes vecākais inspektors Oskars Zukulis uzsver, ka bērnam pašam nevajadzētu nevienu glābt, bet gan nekavējoties jāsauc tuvākais pieaugušais, izstāstīt situāciju un pieaugušajam izsaukt glābējus.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm