Lielu daļu “Dzīvības pogu” izsaukumu spētu atrisināt arī cilvēka tuvinieki bez dienestu palīdzības

3. februārī 21:40

TV3 raidījuma “Degpunktā” komandai tika dota iespēja pievienoties vienai no Rīgas pašvaldības policijas ekipāžām, kurā likumsargi devās glābt sirmgalvi, kurš bija piespiedis “Dzīvības pogu”.

Neilgi pēc plkst. 1 naktī likumsargi saņēma izsaukumu, kurā palīdzība bija nepieciešama vīrietim ar kustību traucējumiem. Viņš bija izkritis no ratiņkrēsla. Tā kā sirmgalvis palīgierīcē nespēja tikt atpakaļ paša spēkiem, viņš pieņēma lēmumu piespiest avārijas palīdzības pogu, kas uzkarināta viņam kaklā. Tā raida signālu ieprogrammētajiem telefona numuriem. Šoreiz policija bija uzlikta kā zvans numur viens. Piecas minūtes, un likumsargi pie dzīvokļa durvīm jau vēra vaļā īpašu, ar kodu aizsargātu kastīti, kurā ir mitekļa atslēgas.

Sirmgalvis: “Braucu pēc zālēm.”

Policija: “Tiki pie zālēm?”

Sirmgalvis: “Nē, tik tālu netiku.”

Policija: “Vajag tev kaut ko padot?”

Sirmgalvis: “Tikai paceliet un tālāk jau es pats visu. Labi.”

Policija: “Gaisma tev šeit nav?”

Sirmgalvis: “Par nožēlu, nē. Paldies!”

Dienas laikā šī bija ceturtā reize, kad likumsargi ieradās pie vīrieša, lai sniegtu viņam palīdzību. Ja sirmgalvim nebūtu “Dzīvības poga”, pie atvērta loga, bez medikamentiem un ēdiena uz zemes viņš būtu nogulējis divas dienas, jo tikai ik pārdienas pie viņa ierodas sociālā darbiniece. Pieslēdzot pakalpojumu, klientiem ir jānorāda savas saslimšanas. Tas tiek darīts, lai darbinieki spētu adekvāti analizēt situāciju un pilnvērtīgi informēt palīdzības dienestus.

“To izmanto sirdslimību, cukura diabēta slimnieki. Arī cilvēki ar funkcionālajiem traucējumiem,” norāda SIA “Dzīvības poga ” īpašniece un psiholoģe Marina Pjanova.

“Dzīvības pogas” lietotāju skaits aizvien pieaug. Īpašu popularitāti tā ir ieguvusi starp pensionāriem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

SIA “Dzīvības poga ” īpašniece skaidro, ka ierasti pirmais zvans aiziet kādam no piederīgajiem, bet otro var iestatīt jau dienestu telefonu. Tādā gadījumā caur pogu iespējams arī sarunāties ar klientu, lai noskaidrotu problēmu.

Operatīvie darbinieki aicina objektīvi izvērtēt situāciju vai tiešām dzīvības pogas sarakstam būtu jāpievieno tālruņi 110, 112 un 113, kā prioritāti izvēloties dienestus tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja un tuvinieku, kas var palīdzēt, gluži vienkārši nav. Rīgas pašvaldības policija katru dienu saņem vismaz vienu “Dzīvības pogas” izsaukumu. Arī ugunsdzēsējiem glābējiem šādu zvanu ir ne mazums. Un tad ir jāvērtē, kuras situācijas ir neatliekamas, kuras nē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

“Principā šīs kategorijas zvani, par izkrišanu no gultām, vai nu viņi pienāk tieši no šī te komersanta – “Dzīvības pogas”, vai arī viņi pienāk tieši no zvanītāja, nu no paša cilvēka, kurš ir izkritis, bet viņam ir šis te telefona aparāts blakus, un viņš var to izdarīt, vai sociālo dienestu aprūpētāji vai kaimiņi piemēram, ja. Būtu jāskaidro sabiedrībai par to, ka kādas tad ir mūsu dienesta funkcijas. Ka mēs braucam tad, kad tiešām šis te apdraudējums dzīvībai ir tik nopietns, ka bez mūsu dienesta palīdzības nebūs iespējams. Mēs, protams, sarunas esam veikuši arī ar šo te dzīvības pogu. Ar šo privāto komersantu, ka viņiem tomēr būtu jāplāno savi resursi, ja reiz viņi ir apņēmušies sniegt atbalstu šajās situācijās. Viņiem būtu jāplāno savi resursi, un līdz ar to mūsu dienesti, tad nelietderīgi tiek traucēti mazāk, bet tāpat šie nelietderīgie pieteikumi ir diezgan daudz,” norāda VUGD.

Pagājušajā gadā glābšanas dienests izbraucis uz vairāk nekā 200 šādiem trauksmes gadījumiem un lielu daļu no tiem, iespējams, varētu atrisināt tuvinieki bez speciāla ekipējuma un iemaņām.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm