VUGD: Pie Ogres noslīkušais nirējs savu kāju bija piesējis pie bojas, tāpēc mirstīgās atliekas varēja tik viegli atrast

Nedēļas sākumā noticis incidents pie Ogres, kur Daugavā noslīka pieredzējis nirējs. Iespējams, pat pārāk pieredzējis, domā eksperti, analizējot bojāejas cēloņus.

Frīdaivings jeb niršana ar elpas aizturi, par ko, iespējams, daudzi nemaz nav dzirdējuši, Latvijā izrādās ir visai izplatīts sporta veids, kas ar katru gadu kļūst arvien populārāks. Šāda veida niršanu visbiežāk izmanto zemūdens makšķernieki, medījot zivis ar harpūnu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Diemžēl, kā jebkurā sporta veidā, arī šajā jomā traumas un nelaimes gadījumi ir ikdienišķa parādība, it īpaši – profesionāļu vidū. Un jāpiebilst, ka šis sporta veids ir tuvu tam, lai to sauktu par ekstremālu, jo, pārkāpjot drošības prasības, mednieks riskē ne tikai savainoties, bet – arī iet bojā.

Par vienu šādu skaudru piemēru raidījums “Degpunktā” vēstīja nedēļas sākumā, kad Daugavas akvatorijā, netālu no Ogres, noslīkstot, gāja bojā zemūdens medību cienītājs – 31 gadu vecs vīrietis vārdā Jurijs. Par viņa pazušanu glābējiem un policistiem ziņojuši radinieki.

Pirmais, ko darījuši dienesti, – devušies uz upmalu, kur 180 metru attālumā no krasta pamanījuši boju – apzīmējuma vietu, kur zemūdens mednieks ieniris. Tagad noskaidrojies, ka Jurijs bija piesējis savu kāju pie šīs bojas, tāpēc viņa mirstīgās atliekas bija tik viegli atrast.

Pēc glābēju rīcībā esošās informācijas, traģiski bojā gājušais zemūdens mednieks nav bijis nekāds iesācējs, bet gan pieredzējis vīrs, ar niršanu aizturot elpu nodarbojies vairākus gadus, turklāt arī devies medībās ar nopietnu un profesionālu ekipējumu.

Sertificēta niršanas instruktore Liāna Dzirkale saka, ka visizplatītākās kļūdas, ko pieļauj nirēji, ir saistītas ar azartu, kad sportisti pārāk aizraujas ar medībām un aizmirst par elpas trūkumu, un rezultātā organisms netiek apgādāts ar skābekli.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Šķietami parodoksāli, bet, spriežot pēc statistikas, visvairāk riskē tieši profesionāļi, nevis tie, kas ar niršanu nodarbojas salīdzinoši nesen. Jo visbiežāk iesācējus kontrolē jau apmācīti nirēji.

Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta pārstāvji iesaka visiem šī aizraujošā sporta jeb hobija cienītajiem pirms došanās ūdenī aprēķināt visus riskus, kā arī informēt radiniekus vai draugus par savu atrašanas vietu.

Klausīt vai neklausīt ekspertu ieteikumiem ir katra pašu ziņā, bet, dodoties darīt, ko ekstrēmu, ir vērts padomāt par to, ka kāds arī gaida jūs atgriežamies mājās.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm