Piņķos ar atklātu liesmu aizdedzies Svētā Jāņa baznīcas tornis

Otrdien, 25. septembrī, Piņķos ar atklātu liesmu aizdedzies Svētā Jāņa baznīcas tornis.

2018. gada 25. septembrī 18:16

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā aģentūra LETA noskaidroja, ka ap plkst. 17.19 VUGD saņēma izsaukumu uz Rīgas ielu Piņķos, kur bija izcēlies ugunsgrēks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg baznīcas tornis. Patlaban 22 ugunsdzēsēji strādā, lai šo paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku likvidētu.

Ņemot vērā, ka saistībā ar dzēšanas darbiem Rīgas ielā Piņķos veidojas sastrēgums, tāpēc glābēji aicina autovadītājus izvēlēties citus maršrutus.

VUGD informē, ka plkst. 18.46 ugunsdzēsējiem glābējiem izdevās šo paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku lokalizēt un tajā apmēram 20 kvadrātmetru platībā dega baznīcas tornis. Ugunsdzēsēji glābēji turpina darbu notikuma vietā, lai ugunsgrēku pilnībā likvidētu.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja baznīcas draudzes vadītājs Ritvars Heniņš, viņš patlaban ir devies uz notikuma vietu, lai noskaidrotu sīkākus nelaimes gadījuma apstākļus, un konstatētu, cik plaši varētu būt uguns nodarītie bojājumi.

Viņš norādīja, ka tuvākajās dienās bija plānots sākt baznīcas jumta seguma renovāciju. Šim mērķim jau bija uzstādītas stalažas ap baznīcas torni, bet paši remontdarbi vēl netika sākti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Draudzes mājaslapā teikts, ka Piņķu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā draudze ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta lēmumu par baznīcas jumta renovācija apstiprināšanu, un sākusi projekta īstenošanu.

Projekta īstenošanas laiks ir no šā gada 23. februāra līdz nākamā gada 1. decembrim.

Baznīcā atrodas vairāki valsts nozīmes kultūras un vēstures pieminekļi – Svētā Vakarēdiena biķeris, lasāmpults, kristāmtrauks un deviņu reģistru ērģeles, kuras 1890.gadā ir darinājis izcilais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers. 2012. gadā restaurēta altārglezna.

1916. gada 17. jūlija rītā 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons ceļā uz Smārdes iecirkņa fronti, kur gatavojās ievērojams krievu armijas uzbrukums, iegriezās Piņķu muižā. Bataljona komandieris Jukums Vācietis noturēja Piņķu baznīcā savu slaveno dievkalpojumu.

Dzejnieks Aleksandrs Čaks par Piņķu baznīcu grāmatā “Mūžības skartie” rakstījis balādi “Sprediķis Piņķu baznīcā”, kas veltīta varonīgajiem strēlniekiem Pirmajā pasaules karā, 5. Zemgales pulkam un pulkvedim Jukumam Vācietim. Atmodas laikā pie baznīcas atklāts piemiņas akmens veltīts šim notikumam.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm